Vanags - baložu lielākais ienaidnieks.

Goshawk0003Pavasaris ir laiks, kad baložu audzētāji savās sarunās vanagus piemin biežāk, nekā pašus baložus. Arī Latvijā vanags praktiski visu gadu ir baloža lielākais ienaidnieks. Šī iemesla dēļ lielākā daļa baložu audzētāju savus baložus periodā no vēla rudens līdz pavasara sākumam ārā nelaiž, jo vanagu uzbrukumi ir nepārtraukti un zaudējumi neizbēgami. Pavasarī, kad sāk atgriezties gājputni, vanagiem ir plašāka „ēdienkarte” un baložus var drošāk laist ārā.

Tomēr arī tad nepacietība bieži ņem virsroku pār prātu un pieredzi. Starptautiskajos baložnieku interneta forumos arī šogad var lasīt daudzus komentārus par bēdīgo pieredzi palaižot baložus pirmajā lidojumā jau marta sākumā. Jebkurā gadījumā vanagi, katram audzētājam vidēji sezonā atņem 20-30% baložu. Lai būtu vieglāk izprast šo zaudējumu apjomu der zināt, ka Vācijā, Holandē vai Beļģijā pirkts pasta balodis ar labiem ciltsrakstiem maksā sākot no € 100. Tomēr šī statistika ir jāuztver kā dabīgs atlases process, jo spēcīgākie un gudrākie baloži parasti izdzīvo, un mukšana no vanaga tiem ir arī labs treniņš.

Latvijā vanags daudziem asociējas ar samērā retu, gudru, ļoti piesardzīgu un skaistu putnu. Tā ir tikai daļēja taisnība, jo izbadējies vanags uzbruks savam upurim praktiski jebkur. Ir novēroti gadījumi, kad vanaga izbiedēts balodis glābjas pie sava saimnieka, bet vanags nebaidoties riņķo rokas stiepiena attālumā. Ir arī dzirdēts, ka vanags ķerot putnu ieskrien cilvēkam krūtīs.

armandsLai gan www.putni.lv publicētajā Latvijas Putnu Sugu Sistemātiskajā Sarakstā ir 26 (!!!) vanagveidīgo un piekūnveidīgo putnu, speciālisti atzīst, ka baložiem galvenais ienaidnieks ir tieši vistu vanags (Accipiter gentilis, Goshawk). Šis vanags ne tikai atbilstoši savam vārdam ķer baložus uz zemes vai jumta, bet arī „sit” tos gaisā. Jaunāki baloži redzot vanagu mēdz nokrist zemē un tēlot beigtus, bet pieredzējušākie cenšas pacelties tik augstu gaisā, lai vanags nevarētu uzbrukt no augšas.

Ļoti bieži baložus izglābj vārnas, kuras sargā savu teritoriju un ieraugot vanagu taisa lielu troksni, kā arī nekavējoties drosmīgi tam uzbrūk. Interesanti, ka vanags vārnas respektē un negribīgi atkāpjas.

Vistu vanags Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs un ziemotājs. Tas sastopams visā Latvijas teritorijā, kur vien ir meži, pļavas un ganības. Gaisā viegli pazīstams pēc garās astes un samērā īsajiem spārniem. Garums: 54-67 cm, spārnu izpletums: 98-120 cm (Forsman 2007). Lidojums ātrs, mainās ar planēšanu, spēj kā bulta uzbrukt laupījumam. Putna balss skan griezīgi, tā atgādina skaņas "gi-gi" vai "kli-kli". Vistu vanags olas dēj aprīlī vai maijā. Perējums vidēji ir 2-4 olas. Inkubācijas periods 28-38 dienas. Apmēram 6 nedēļu vecumā vanadzēni uzsāk patstāvīgus lidojumus. Vistu vanagi ir izteikti monogāmi putni (tāpat kā baloži!). Pāris turas kopā, līdz viens no putniem iet bojā.

 

 

 

Vanagu slazdi no žurnāla "Atpūta", 1939.gads

***

slazds sm

Pēc sena parauga veidoti vanagu slazdi (Iesūtījis Jurijs Žaldaks no Moldovas)

***

Lietuviešu vanagu slazdi www.balandziai-golubi.lt

***

lvp accgen08 sm

Vistu vanaga foto no http://putni.nerealitate.lv

***

 

visirlogo small